Akvaplanēšana: galvenie cēloņi un drošības ieteikumi

Akvaplanēšana ir bīstama parādība, kad starp riepām un ceļu izveidojas ūdens slānis, liedzot saķeri un padarot transportlīdzekli nekontrolējamu. Tā ir īpaši aktuāla lietainā laikā, kad uz ceļa veidojas peļķes. To var salīdzināt ar slīdēšanu pa melno ledu – abos gadījumos riepas zaudē saķeri, un vadītājam ir ierobežotas iespējas atgūt kontroli. Tomēr akvaplanēšana notiek uz slapja ceļa un ir novēršama, uzturot labā stāvoklī riepas un pielāgojot braukšanas ātrumu, kamēr slīdēšana uz melnā ledus ir grūtāk prognozējama. 

Faktori, kas veicina akvaplanēšanu

Akvaplanēšana nenotiek nejauši – ir vairāki aspekti, kas ietekmē riepu saķeri ar ceļa segumu. Saprotot, kā šie faktori mijiedarbojas ar slapju ceļu, iespējams samazināt risku un padarīt braukšanu drošāku

• Riepu stāvoklis: Nodilusi protektora virsma un nepietiekams gaisa spiediens riepās ievērojami palielina akvaplanēšanas risku. Nolietotas riepas ar minimālu protektora dziļumu nespēj efektīvi novadīt ūdens slāni. Latvijā minimālais pieļaujamais protektora dziļums vasaras riepām ir 1,6 mm, bet ziemas riepām – 4 mm. Tomēr iesakām negaidīt līdz pēdējam atļautajam milimetram un veikt savlaicīgu riepu nomaiņu.

1. Jauns protektors (6–8 mm): Efektīvi novada ūdeni, nodrošina labu saķeri pat lielākā ātrumā un samazina akvaplanēšanas risku.
2. Vidēji nodilis protektors (3–4 mm): Ūdens novadīšanas spēja samazinās, palielinot bremzēšanas ceļu un akvaplanēšanas iespējamību, īpaši lielākā ātrumā.
3. Minimālais pieļaujamais dziļums (1,6 mm vasaras riepām, 4 mm ziemas riepām): Riepa gandrīz vairs nespēj novadīt ūdeni, akvaplanēšana var notikt pat pie relatīvi zema ātruma.

• Braukšanas ātrums: Jo lielāks ātrums, jo mazāk laika riepām ir novadīt ūdeni. Pat pie ātruma 50 km/h ar nolietotām riepām pastāv augsta riska akvaplanēšana. Jaunas riepas ar pietiekamu protektora dziļumu spēj saglabāt saķeri līdz pat 100 km/h, taču tas ir atkarīgs arī no citiem faktoriem, piemēram, ūdens daudzuma uz ceļa un riepu spiediena
• Ceļa apstākļi: Ceļa seguma kvalitāte, ūdens daudzums uz tā, kā arī risas (iebraukātas sliedes) un bedres var veicināt akvaplanēšanas risku. Īpaši bīstami ir ceļa posmi, kur uzkrājas ūdens vai pārplūst grāvji.

Kā rīkoties, ja notiek akvaplanēšana?

Akvaplanēšana ikvienam ir satraucoša neatkarīgi no auto vadīšanas pieredzes. Šādā brīdī ir svarīgs miers un zināšanas par to, kā pareizi rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk atgūtu kontroli pār auto un izvairītos no negadījuma. Šeit ir būtiskākie soļi, kas palīdzēs situācijā, kad sākusies akvaplanēšana.

• Saglabājiet mieru: Izvairieties no asām kustībām un straujiem manevriem
• Atlaidiet gāzes pedāli: Pakāpeniski samaziniet ātrumu
• Nespiediet bremzes: Strauja bremzēšana var izraisīt vēl lielāku slīdēšanu
• Turiet stūri taisni: Kad riepas atgūst saķeri, pārliecinieties, ka priekšējie riteņi ir vērsti braukšanas virzienā

Profilakses pasākumi:

• Regulāri pārbaudiet riepu spiedienu: Pareizs spiediens ir vitāli svarīgs ūdens novadīšanai un saķerei ar ceļu. Vieglajām automašīnām optimālais spiediens parasti ir 2,2–2,4 bāri. Informāciju par tieši jūsu mašīnai optimālo riepu spiedienu atradīsiet automašīnas lietošanas rokasgrāmatā vai uz uzlīmes, kas atrodas uz degvielas bākas vāciņā vai durvju ailē.
• Izvēlieties kvalitatīvas riepas: Riepu ražotāji piedāvā modeļus ar īpaši izstrādātiem protektora rakstiem, kas efektīvāk novada ūdeni un risks, ka varētu notikt akvaplanēšana, ir samazināts. Ieteicams izvēlēties riepas ar dziļāku protektoru un labu drenāžas sistēmu.
• Apdomīgi izvēlieties braukšanas ātrumu: Lietainos apstākļos samaziniet ātrumu un izvairieties no straujiem manevriem, jo augsts ātrums palielina iespēju zaudēt saķeri ar ceļu.
• Izvairieties no peļķēm: Ja iespējams, apbrauciet lielas peļķes un ūdens uzkrāšanās vietas uz ceļa, jo šajās vietās riepas visvairāk zaudē saķeri.
• Brauciet pa izbrauktām sliedēm, kur ir mazāk ūdens: šajās joslās ir mazāks akvaplanēšanas risks.
• Uzturiet drošu distanci: Palieliniet attālumu līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim, jo bremzēšanas ceļš uz slapja seguma ir garāks. Tas dos vairāk laika reaģēt neparedzētās situācijās.

• Regulāri pārbaudiet amortizatorus un balstiekārtu: Laba balstiekārta nodrošina stabilāku riepu kontaktu ar ceļu un samazina slīdēšanas risku.
• Izvērtējiet kruīza kontroles izmantošanu: Automātiska ātruma uzturēšana var būt bīstama slapjos laikapstākļos, jo tā neļauj automašīnai intuitīvi pielāgot ātrumu atkarībā no ceļa apstākļiem.

Tagad Jūs esat informēts par to, kas ir akvaplanēšana. Ievērojot piesardzības pasākumus, to var ievērojami samazināt. Kvalitatīvas riepas, regulāra riepu pārbaude, pareiza ātruma izvēle un apdomīga braukšanas taktika slapjos apstākļos palīdzēs saglabāt kontroli pār transportlīdzekli un droši nokļūt galamērķī. Esiet aicināti MMK riepas apkalpošanas centros, kur mūsu atsaucīgie darbinieki sniegs jums noderīgas konsultācijas par atbilstošāko riepu izvēli!